Piespiedu brīvprātīgais ieraksts

Pašlaik studēju kursos "Tehnoloģijas un radošums interešu izglītībā". Viens no mājas darbiem - emuāra izveide. Tad nu nācās pārskatīt, kas man te ir.

Un, protams, nav turpināta doma par prakses kopienām. Tad nu ļoti vietā kursu pieminēšana. 

Viens bariņš skolotāju no visas Latvijas mācās par tehnoloģijām sev nepierastā formā - klātiene plus webināri. Kas tad kursos notiek? Vai skolotāju apmāca? Mans viedoklis ir, ka skolotājs mācoties mainās kā sabiedrības loceklis, kā kādas noteiktas prakses kopienas pārstāvis un ir spējīgs uzņemties sev nepierastas lomas, atbildības, kā arī statusu (Polman, 2000). Un to nu mēs visi darām. Maināmies, uzņemamies nepierastas lomas (klusiņām sēžam pie datora ekrāna gandrīz katru vakaru vienā un tajā pašā laikā - gandrīz kā reliģiozs grupējums :-) ), atbildību (tomēr katru vakaru ir jāsēž pie datora ekrāna, ja ne vakaru, tad jebkurā citā diennakts laikā jāskatās webināru ieraksts).

 Prakses kopienas idejas autori ir Jean Lave un Etienne Wengers, kuri definējuši situatīvās mācīšanās teoriju (balstīta sociokulturas teorijā), kur viena no pamatvienībām ir prakses kopiena. Viņi prakses kopienu definē šādi:

„kopienas dalībniekiem nav noteikti jābūt fiziski kopā, tā nav labi definēta grupa un tai nav sociāli redzamas robežas. Tas nozīmē piedalīšanos aktivitātes sistēmā, kuras dalībniekiem ir vienota nostāja par to, ko viņi dara un ko tas nozīmē viņu dzīvēs un viņu sabiedrībā” (Lave & Wenger, 1991).

 Prakses kopienas var būt skaidri definētas organizācijas ietvaros, mācību institūcijās, bet tās var būt arī neformālas. Tomēr tās dalībnieki satiekas – virtuāli vai fiziski, un savstarpēji mijiedarbojoties mācās. Prakses kopienas raksturo trīs elementi:

·         darbības sfēra.

·         kopiena.

·         prakse.

J.Lave un E. Wengers raksturojot prakses kopienas atzīst, ka prakses kopienas ietver sevī daudz vairāk kā tikai tehniskas zināšanas vai prasmes, lai paveiktu kādu uzdevumu. Tās dalībnieki ir iekļauti savstarpējo attiecību veidošanā ilgākā laika periodā un kopienu veidošanā par tēmām, kuras cilvēkiem interesē. Tas, ka kopienas dalībnieki apvienoti ap vienotām zināšanām un darbošanos kādā jomā, rada viņiem kopības un piederības izjūtu un vienotu identitāti. Prakses kopiena var būt kā platforma zināšanu savstarpējai apmaiņai starp prakses kopienas dalībniekiem, kā arī iegūt jaunu informāciju, zināšanas atbilstoši personiskajām vajadzībām un apkārtējai situācijai (Yang, 2009).

Nu ko, godājamie prakses kopienas dalībnieki - skolotāji, izskatās, ka esam sākuši veidot savu prakses kopienu un nu visiem draudzīgi būs jāturpina satikties, varbūt, portālā Nākotnes Skola? 

 

Mācīšanās un mācību konteksts

Kādu laiku no manis bijis miers, bet nu pie darba.Kas tad ir tas, ka traucē un veicina cilvēka mācīšanos:

• slinkums,
• čaklums,
• atalgojums (un runa ir par dažāda veida atalgojumiem),
• zinātkāre,
• noslogotība.....?

Izrādās - mācīšanās konteksts. Mācīšanās konteksta nozīmību aptvēru apmēram 4 gadus atpakaļ, kārtojot eksāmenu un laimīgā kārtā izvelkot biļeti ar jautājumu par mācīšanās kontekstu e-studijās. Kopš tā laika šis jautājums man kļuvis aktuāls.
Konteksts, kurā mācos es pati, dažkārt nebūt nav tāds, kas mācīšanos veicina. Varbūt pat pareizāk būtu teikt - konteksts dažkārt veicina manu mācīšanos.

Bet kā ir studentiem augstskolās, skolēniem skolās? Kāds ir viņu mācīšanās konteksts?
Definīcijas norāda, ka konteksts ir apstākļu un faktu kopums, kas ir apkārt kādam notikumam, situācijai. Tātad mācīšanās konteksts ir tas, kas ir apkārt mācību procesam.

Kādas varētu būt mācīšanās konteksta sastāvdaļas studentam augstskolā:

• pati augstskola kā institūcija, ar savu vēsturi, tradīcijām, ikdienas ritmu utt.,
• docētāji ar savu pieredzi, nostāju par mācīšanos, iemīļotajām metodēm, attieksmi pret studentiem utt.,
• citi studenti ar savu pieredzi, mācīšanās stiliem, attieksmēm utt.,
• fiziskā telpa augstskolā, mājās, dienesta viesnīcās, bibliotēkās,
• paša studenta ģimene, draugi, darbs.

Konteksts ir ļoti daudzveidīgs. Labi!

Bet ja nu es vēlos ieviest citu darba formu, metodi studijās? Vai arī šeit svarīgs ir konteksts? Un kāds?
Pētījumi, lai arī nav daudzi, tomēr liecina, ka kontekstam ir nozīme. Un nozīme ir tieši institucionālajam kontekstam.
Svarīgie punkti, kas jāņem vērā: (1) institūcijas tradīcijas, (2) pieredze, (3) tehniskais nodrošinājums, (4) docētāji, (5) studenti.  Tātad, ieviešot jaunu darba formu, metodi, svarīgi izpētīt ne tikai to, vai studenti ņems to pretī un vai docētājiem patiks, bet gan to, vai institucionālais konteksts ir atbalstošs.
Poētiski runājot - vai jaunais zobratiņš lielā kuģa kustību veicinās, tā paliks nemainīga vai arī radīs traucējumus.

Man jautājums - kādu funkciju veiks mans zobratiņš, datoratbalstītā mācīšanās sadarbojoties? Izskatās, ka traucējumus neradīs, tomēr kuģis ir liels un tā ātrāku kustību, iespējams, neveicinās. TOMĒR, pavērs docētājiem plašākas iespējas, iespēju izvēlēties un studentiem, iespēju aktīvāk piedalīties studiju procesā. Tātad - mācīšanās konteksts kļūs daudzveidīgāks, uz sadarbību vērsts.

Ko par to sakāt jūs?

Mazliet no zinātnes

Iestājies vasaras laiks, kas nozīmē, ka vairāk laika atliks zinātnei, jo studentu pasaule uz mirkli pierimst.

25. un 26. maijā biju Rēzeknes augstskolā, kurā notika Izglītības un dizaina fakultātes organizēta starptautiska zinātniskā konference "SABIEDRĪBA, INTEGRĀCIJA, IZGLĪTĪBA". Piedalījos gan kā klausītājs sekcijā par augstāko izglītību, gan arī kā "runātājs".

Mani patīkami pārsteidza vairāki referāti, kuri bija veltīti tehnoloģiju (e-portfolio, sociālie tīkli, virtuālās lekcijas) izmantošanai izglītībā, kā arī tālmācībai (abi referāti gan bija citās sekcijās). E-studiju nozīmība un attīstības tendences atspoguļoja Dr. Atis Kapenieks (RTU Tālmācības studiju centrs) jau plenārsēdē.

Interesēja arī mācīšanās sadarbojoties aktualitāte referātos un jāatzīst, ka sadarbība mācīšanās procesā ir ieguvusi ievērojamu vietu, jo daudzi referenti to uzsvēra.

Pati stāstīju par savu pētījumu, kā kombinētajās studijās iedzīvināt datoratbalstīto mācīšanos sadarbojoties. Nozīmīgākās atziņas ir:

• jāpilnveido insitucionālais konteksts,
• prakses kopienu realizēšana Moodle,
• pacietība.

Par institucionālā konteksta nozīmību, prakses kopienām un datoratbalstīto mācīšanos sadarbojoties būs lasāms turpmākajos ierakstos.

Pēc ilgiem laikiem

Sensenos laikos, kad vēl biju apņēmības pilna veidot emuāru...... Patiesībā jau nekas nav mainījies, ja neskaita aizņemtību. Bet nu šodien atkal esmu dūšīgi pastrādājusi ar studentiem, šonedēļ piedzīvota E-prasmju nedēļa, tāpēc atkal jauni iespaidi un pārdomas.

E-prasmju nedēļas ietvarā vadīju nodarbību par Google iespējām - sākot no meklēšanas un beidzot ar Google dokumentiem. Man pašai joprojām ļoti patīk iGoogle piedāvātā iespēja izveidot savu personīgo mājas lapu, kurā varu vienā ekrānā pārskatīt gan savu e-pastu, TVNET ziņas, savus dokumentus, uzrakstīt nepieciešamo info Piezīmju lapā un apskatīties, vai rīt braucot uz galvaspilsētu līdzi nepieciešams lietussargs. Ērti - viss vienkopus.

Kaut gan savi trūkumi protams ir - kā jau katrai lietai.

Bet Google dokumentus izmantot darbā ar studentiem un skolēniem gan ir ērti un interesanti, īpaši grupu darbā. Visi atbrīvoti no sava ieguldījuma aprakstīšanas - pati visu redzu. ;)

Šodien atkal atgriezos pie Penzu - atraktīvi, var dalīties ar draugiem, bet saiti iekopēt savā emuārā nevaru - tas apbēdina. Bet pielikt bildīti ar piespraudīti - ne visur to var izdarīt. Dažiem studentiem patika, dažiem - nu tā.

Nu ko, turpināšu pētīt un priecāties, skumt un dusmoties par dažādiem web 2.0 rīkiem!

Pārmaiņas izglītībā

Šodien ar studentiem lekcijās runājām par paradigmu maiņu izglītībā. Ideju ģenerēšanai izmantojām profesora O.Zīda rakstīto par paradigmu maiņu izglītībā. No tehnoloģijām izmantojām Wallwisher. Trūkums, ka neatbalsta latviešu valodu, tomēr labi pārredzams rezultāts un var darboties vienlaicīgi daudzi (mūsu siena).

Mūsu kopdarba rezultāts apstrādāts Wordle  izskatās šāds:

Kādi tad secinājumi? Pārmaiņas notiek, varbūt ne strauji, bet notiek. Interesanti, ka visās trijās grupās, kā pirmo redzamo pārmaiņu studenti minēja e-klases izmantošanu un to, ka bieži interaktīvā tāfele tiek izmantota kā ekrāns, uz kura rāda PowerPointa prezentāciju.Visi atzina, ka pazeminājusies skolēnu motivācija un mainījusies attieksme pret mācībām - uz slikto pusi.

Pozitīvais? Pārmaiņas ne vienmēr notiek strauji. Un kā jau kaut kur minēts, izglītības sfērā pārmaiņas notiek vislēnāk, bet notiek.

Nu ko, tagad ir vismaz daži skolotāji vairāk, kuriem būs savs emuārs! ;) 

Nedēļas nogale ar didaktiku

Divas dienas esmu pavadījusi lasot Irēnas Žoglas monogrāfiju "Didaktikas teorētiskie pamati". Lai arī no pirmā acu uzmetiena liekas, ka tādu literatūru lasa tikai piespiedu kārtā, manā gadījumā tas bija brīvprātīgi un visinteresantākais - šo grāmatu ir vērts izlasīt!
Monogrāfijā ir apkopoti dažādi skatījumi uz didaktikas jautājumiem - gan vēsturiski, gan mūsdienās, gan atspoguļots plašais pasaules skatījums, salīdzinot ar Latvijas situāciju.

 Ko tad ieguvu?

1.Līdz šim man nebija skaidrs, kādas tad ir mācību pamatteorijas, uz kurām balstīties, veicot pētījumus. Mana aizraušanās ir mācīšanās sadarbojoties vai precīzāk - datoratbalstītā mācīšanās sadarbojoties (computer supported collaborative learning) un tās vieta kombinētās studijās (blended learning) un web 2.0 rīku vai darbības līdzekļu izmantošana.
Lasot dažādu zinātnisko literatūru, konstatēju, ka tiek izmantotas daudzas un dažādas teorijas un pieejas. I.Žogla savā monogrāfijā parāda, ka tiešām tā ir, jo atšķirība ir dažādas zinātnes skolas un izrādās angloamerikāniskā prakse ir tāda, ka jaunās teorijas parasti netiek cieši saistītas ar tām, no kā tās cēlušās. Tā kā lasu tieši angloamerikānisko literatūru, nav jābrīnās par manu apjukumu. Tāpēc izvēlos sociokulturālo teoriju, neatstājot nepieminētu kognitīvo, sociālās mācīšanās un biheiviorismu. Jāatzīst, ka katrā ir kaut kas, kas ļoti noder.

2. Ir dzirdēts termins "e-apmācība". VIsu laiku licies, ka tas nav īsti "labs" termins. Profesore I.Žogla ir man palīdzējusi. Viņa saka, ka "jēdzienā "izglītots cilvēks" ietilpst personības īpašības kā audzināšanas rezultāts, bet jēdzienā "apmācīts" - prasme veikt kādu darbību. Apmācība beidzas ar plānotā rezultāta sasniegšanu, bet izglītošanās ar kultūrvērtību pārmantošanu ilgst visu mūžu." Skaidrs, augstākajā izglītībā e-studijas nav paredzētas apmācīšanai, bet gan cilvēku izglītošanai. Tāpēc nebūtu korekti lietot terminu "e-apmācības", ja vien tās nav saistītas ar kādu konkrētu prasmju mācīšanu.

3.Trešais ieguvums ir daudzi citi mazi kopā. Man patika, ka autore nav uzspiedusi savu viedokli, bet parādījusi kopainu. Lai arī monogrāfijas nosaukumā minēts termins "didaktika", no tā nevajadzētu nobīties. Monogrāfijā runa gan par mācīšanās motivāciju, attieksmi, audzināšanu.

Nobeigumā citāts:
"Mācību sociālo dabu izsaka ne tikai orientēšanās uz noteiktu sabiedrības attīstības kvalitāti, bet arī paša šī procesa sociālā būtība - viena cilvēka palīdzība otram." (223.lpp)

Lūk, ko var atrast citos emuāros (http://steve-wheeler.blogspot.com/):

Avots http://steve-wheeler.blogspot.com/