Nedēļas nogale ar didaktiku

Divas dienas esmu pavadījusi lasot Irēnas Žoglas monogrāfiju "Didaktikas teorētiskie pamati". Lai arī no pirmā acu uzmetiena liekas, ka tādu literatūru lasa tikai piespiedu kārtā, manā gadījumā tas bija brīvprātīgi un visinteresantākais - šo grāmatu ir vērts izlasīt!
Monogrāfijā ir apkopoti dažādi skatījumi uz didaktikas jautājumiem - gan vēsturiski, gan mūsdienās, gan atspoguļots plašais pasaules skatījums, salīdzinot ar Latvijas situāciju.

 Ko tad ieguvu?

1.Līdz šim man nebija skaidrs, kādas tad ir mācību pamatteorijas, uz kurām balstīties, veicot pētījumus. Mana aizraušanās ir mācīšanās sadarbojoties vai precīzāk - datoratbalstītā mācīšanās sadarbojoties (computer supported collaborative learning) un tās vieta kombinētās studijās (blended learning) un web 2.0 rīku vai darbības līdzekļu izmantošana.
Lasot dažādu zinātnisko literatūru, konstatēju, ka tiek izmantotas daudzas un dažādas teorijas un pieejas. I.Žogla savā monogrāfijā parāda, ka tiešām tā ir, jo atšķirība ir dažādas zinātnes skolas un izrādās angloamerikāniskā prakse ir tāda, ka jaunās teorijas parasti netiek cieši saistītas ar tām, no kā tās cēlušās. Tā kā lasu tieši angloamerikānisko literatūru, nav jābrīnās par manu apjukumu. Tāpēc izvēlos sociokulturālo teoriju, neatstājot nepieminētu kognitīvo, sociālās mācīšanās un biheiviorismu. Jāatzīst, ka katrā ir kaut kas, kas ļoti noder.

2. Ir dzirdēts termins "e-apmācība". VIsu laiku licies, ka tas nav īsti "labs" termins. Profesore I.Žogla ir man palīdzējusi. Viņa saka, ka "jēdzienā "izglītots cilvēks" ietilpst personības īpašības kā audzināšanas rezultāts, bet jēdzienā "apmācīts" - prasme veikt kādu darbību. Apmācība beidzas ar plānotā rezultāta sasniegšanu, bet izglītošanās ar kultūrvērtību pārmantošanu ilgst visu mūžu." Skaidrs, augstākajā izglītībā e-studijas nav paredzētas apmācīšanai, bet gan cilvēku izglītošanai. Tāpēc nebūtu korekti lietot terminu "e-apmācības", ja vien tās nav saistītas ar kādu konkrētu prasmju mācīšanu.

3.Trešais ieguvums ir daudzi citi mazi kopā. Man patika, ka autore nav uzspiedusi savu viedokli, bet parādījusi kopainu. Lai arī monogrāfijas nosaukumā minēts termins "didaktika", no tā nevajadzētu nobīties. Monogrāfijā runa gan par mācīšanās motivāciju, attieksmi, audzināšanu.

Nobeigumā citāts:
"Mācību sociālo dabu izsaka ne tikai orientēšanās uz noteiktu sabiedrības attīstības kvalitāti, bet arī paša šī procesa sociālā būtība - viena cilvēka palīdzība otram." (223.lpp)