Pašlaik studēju kursos
"Tehnoloģijas un radošums interešu izglītībā". Viens no mājas darbiem
- emuāra izveide. Tad nu nācās pārskatīt, kas man te ir.
Un, protams, nav turpināta doma par prakses kopienām. Tad nu ļoti vietā
kursu pieminēšana.
Viens bariņš skolotāju no visas
Latvijas mācās par tehnoloģijām sev nepierastā formā - klātiene plus webināri.
Kas tad kursos notiek? Vai skolotāju apmāca? Mans viedoklis ir, ka skolotājs
mācoties mainās kā sabiedrības loceklis, kā kādas noteiktas prakses kopienas
pārstāvis un ir spējīgs uzņemties sev nepierastas lomas, atbildības, kā arī
statusu (Polman, 2000). Un to nu mēs visi darām. Maināmies, uzņemamies
nepierastas lomas (klusiņām sēžam pie datora ekrāna gandrīz katru vakaru vienā
un tajā pašā laikā - gandrīz kā reliģiozs grupējums :-) ), atbildību (tomēr
katru vakaru ir jāsēž pie datora ekrāna, ja ne vakaru, tad jebkurā citā
diennakts laikā jāskatās webināru ieraksts).
Prakses kopienas idejas autori ir
Jean Lave un Etienne Wengers, kuri definējuši situatīvās mācīšanās teoriju
(balstīta sociokulturas teorijā), kur viena no pamatvienībām ir prakses
kopiena. Viņi prakses kopienu definē šādi:
„kopienas
dalībniekiem nav noteikti jābūt fiziski kopā, tā nav labi definēta grupa un tai
nav sociāli redzamas robežas. Tas nozīmē piedalīšanos aktivitātes sistēmā,
kuras dalībniekiem ir vienota nostāja par to, ko viņi dara un ko tas nozīmē
viņu dzīvēs un viņu sabiedrībā” (Lave & Wenger, 1991).
Prakses kopienas var būt
skaidri definētas organizācijas ietvaros, mācību institūcijās, bet tās var būt
arī neformālas. Tomēr tās dalībnieki satiekas – virtuāli vai fiziski, un
savstarpēji mijiedarbojoties mācās. Prakses kopienas raksturo trīs elementi:
·
darbības
sfēra.
·
kopiena.
·
prakse.
J.Lave un E. Wengers raksturojot
prakses kopienas atzīst, ka prakses kopienas ietver sevī daudz vairāk kā tikai
tehniskas zināšanas vai prasmes, lai paveiktu kādu uzdevumu. Tās dalībnieki ir
iekļauti savstarpējo attiecību veidošanā ilgākā laika periodā un kopienu
veidošanā par tēmām, kuras cilvēkiem interesē. Tas, ka kopienas dalībnieki
apvienoti ap vienotām zināšanām un darbošanos kādā jomā, rada viņiem kopības un
piederības izjūtu un vienotu identitāti. Prakses kopiena var būt kā platforma
zināšanu savstarpējai apmaiņai starp prakses kopienas dalībniekiem, kā arī
iegūt jaunu informāciju, zināšanas atbilstoši personiskajām vajadzībām un
apkārtējai situācijai (Yang, 2009).
Nu ko,
godājamie prakses kopienas dalībnieki - skolotāji, izskatās, ka esam sākuši
veidot savu prakses kopienu un nu visiem draudzīgi būs jāturpina satikties,
varbūt, portālā Nākotnes Skola?
